Seminārs "Atmežošanas regula un tās prasības"

Atbildes uz rakstiski uzdotajiem jautājumiem būs pieejamas Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē: https://www.zm.gov.lv/lv/es-atmezosanas-regula-eudr

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) sporta spēles

Iepazīsties - SIA GRANTIŅI 1

Rakstu sērijā "iepazīsties- Latvijas mežizstrādes uzņēmumi" LNMA iepazīstina plašāku sabiedrību ar asociācijas biedriem - uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar mežizstrādi, kokmateriālu pārvadājumiem un šķeldošanas pakalpojumu sniegšanu. 

Stāsta SIA Grantiņi 1 uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un dibinātājs Aldis Stūriška: Grantiņi 1 kopš dibināšanas dienas ir stabils latviešu uzņēmums, kurš meža jomā darbojas jau 31 gadu. Uzņēmums Grantiņi 1 atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, bijušās Rankas kartona fabrikas telpās. Šobrīd uzņēmumā strādā vairāk nekā 200 darbinieki, kuru skaits atbilst uzņēmuma mērķim - turpināt attīstīties un izveidot pēcapstrādes ražotni, piedāvājot darbu vēl vairāk darbiniekiem. 

Sakarā ar straujo izstrādes apjoma palielināšanos, tiek strādāts pie sava servisa pilnveides, iekārtotas jaunas, modernas remontdarbnīcas tehnikas apkopēm un remontam. Tiek ieviesta moderna darba laika, noliktavas un darbu kalkulācijas sistēma, kas turpmāk palīdzēs precīzāk izvērtēt pašizmaksas un peļņas līmeņus, kā arī samazinātas dīkstāves, maksimāli optimizējot kvalitatīvu ražību.

Liels darbs tiek ieguldīts jaunas, saliedētas komandas izveidei, kur katrs darbinieks spētu strādāt kā dimanta zobratiņš. Tiek veidota tāda komanda, kura nebaidās izlauzties cauri griestiem!  Resursu pieejamība un birokrātija visiem ir vienāda, līdz ar to nav jēga par to satraukties.

Pašlaik uzņēmuma rīcībā ir 45 meža mašīnas (harvesteri un forvarderi) Ponse, John Deer, Komatsu, Malva, Metsis. 32 tehnikas vienības ar Volvo, MAN un Scania kokvedējiem un šķeldvedējiem, kā arī  2 Albah un Neuson šķeldotāji. 8 CAT, Komatsu un Volvo ekskavatori un iekrāvēji. Kā arī 43 Toyota, Dacia, Ford, Mitsubisi, Volkswagen, Citroen un Reno vieglās automašīnas un busiņi, par katru tehnikas marku varam uzrakstīt grāmatu.

Ārpus tiešās uzņēmējdarbības uzņēmumam ir divi SIA Grantiņi 1 grupā ietilpstošie uzņēmumi. Viens no tiem darbojas atjaunojamās enerģijas jomā, bet SIA Grantini Horses, kā jau nosaukums liek nojaust darbojas sporta zirgu audzēšanas un trenēšanas jomā. Kaut šajā nozarē uzņēmums ir salīdzinoši nesen, bet ar mērķtiecīgu darbu tika panākts, ka SIA Grantiņi horses piedalās starptautiskās sacīkstēs.  Kā arī pie uzņēmuma brauc trenēties jauki un gudri cilvēki, bērni un visi tie kam mīļi šie dzīvnieciņi. 

DROŠI DARBI ELEKTROLĪNIJU TUVUMĀ

Ja tehnika saskārusies ar elektrības vadiem – ir izšķiroši svarīgi ievērot pareizas rīcības vadlīnijas, kas soli pa solim apkopotas šajā "Sadales tīkla" darba drošības un elektrozinību speciālistu sagatavotajā video instrukcijā.

Video instrukcija pieejama: https://www.youtube.com/watch?v=j2vqwghxAuU

Guntars Reinfelds, SELF LOĢISTIKA: smagsvara kokvedēja puspiekabes prototipam ir potenciāls, ja tā būs mērķtiecīga izvēle

2022.gadā Cargo Mobile SIA sadarbībā ar SELF LOĢISTIKA SIA izstrādāja inovatīvu risinājumu smagsvara kokvedēja puspiekabei, priekšpusē uzstādot hidromanipulatoru.

Mērķis bija rast tehnoloģisko risinājumu, kas nodrošinās iespējamu sadarbību mežizstrādes un lauksaimniecības nozarēs. Tādejādi arī sekmēt efektīvāku tehnikas izmantošanu dažādu kravu pārvadājumos un mazināt sezonalitātes ietekmi uz darbiniekiem.

Smagsvara kokvedēja puspiekabes risinājums radīts projekta "Inovatīvi risinājumi lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārvadājumu plānošanā un organizēšanā" ietvaros. Tas tiek daļēji finansēts no Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam un Latvijā to administrē Lauku Atbalsta Dienests (LAD).

Šo divu gadu laikā SELF LOĢISTIKA ir testējusi pirmo prototipu, gan apaļo kokmateriālu kravu pārvadājumos, gan demonstrējusi to lauksaimniecības kooperatīviem. Ar iegūto pieredzi un galvenajiem secinājumiem dalās Guntars Reinfelds, SELF LOĢISTIKA valdes loceklis.

Guntars Reinfelds: Mūsu pieredze loģistikā un apaļo kokmateriālu pārvadājumos ir vairāk nekā 15 gadi. Izprotam nozares problemātiku un esam ieinteresēti meklēt risinājumus, kas ļautu efektīvāk organizēt kravu pārvadājumus. Pēc šīs smagsvara kokvedēja puspiekabes testēšanas secinājumi ir divi. Pirmais - puspiekabei jābūt pielāgojamai individuālai tehniskajai specifikācijai, lai uzņēmumi izvēlētos veikt  šādu investīciju. Otrs - nākotnē ir potenciāls efektīvai sadarbībai mežistrādes un lauksaimniecības pārvadājumos, taču tai ir jābūt mērķtiecīgai izvēlei.

Ja kaimiņš nāktu talkā kārstākajos sezonas brīžos

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 1000 specializēto kokvedēju tehnikas vienības, kuru intensīvais darba laiks ir no stabila sala iestāšanās perioda tekošā gada beigās, līdz, visbiežāk, jūnijam. Mežistrādes nozarē šī sezonalitātes specifika nozīmē divas lietas.  Ziemā trūkst tehnikas vienību, lai nodrošinātu visu nepieciešamo pārvadājumu apjomu. Savukārt, vasarā pēc Līgo svētkiem liela daļa šo tehnikas vienību “stāvēs pie sētas” – tehnikas dīkstāve un šoferi bez darba.

Potenciāls risinājums ir ar specializēto smagsvara kokvedēja puspiekabi ar hidromanipulatoru:

• Ziemā lauksaimniekiem un lielajām saimniecībām ar tehnikas vienībām, kam visbiežāk ir tikai piekabes graudu (lauksaimniecības produktu) pārvadājumiem, ir iespēja nākt talkā mežsaimniekiem veikt pārvadājumus, izmantojot kokvedēja puspiekabi ar hidromanipulatoru. Kooperatīva ietvaros tā ir arī iespēja būt autonomiem un pašiem apkalpot savus mežus.
• Vasarā mežistrādes uzņēmumu tehnikas vienības ir pieejamas, lai palīdzētu lauksaimniekiem ar graudu, minerālmēslu, siena vai cita veida kravas pārvadājumiem. Līdz ar to tās ir arī darba iespējas šoferiem visa gada garumā.
• Piekabe ir noņemama un vilcējam var piekabināt beramo kravu puspiekabi (atbilstošu smagsvara pārvadājumiem), ar ko var transportēt saražoto lauksaimniecības produkciju. Arī tad darbaspēks un vilcējs tiek nodarbināts, vienīgi puspiekabe “atpūšas”.

Tehnoloģiskās priekšrocības, trūkumi un vēlmes

Tā kā prototipa mērķauditorija ir divas dažādas nozares, tad tā potenciālā “aktualitāte” ir lielā mērā atkarīga no iespējām to tehniski pielāgot individuālām vēlmēm. Esošajam prototipa risinājumam ir plusi un mīnusi abās nozarēs, no kā arī izriet potenciāls uzlabojumiem.

MEŽIZSTRĀDE

Priekšrocības: iespēja iekraut vairāk tonnu kravas; sabalansēta krava; liela ietilpība; hidromanipulatora novietojums priekšpusē.

Trūkumi: ne visur var iebraukt (infrastruktūras dēļ), nepieciešams lielāks manevrēt spējas laukums.

Vēlmes: 3.tilts ar grozāmiem riteņiem.

Priekšrocības: hidromanipulators, ar ko var veikt dažādus kraušanas darbus; dažāda kravas sortimenta iespējas; liela ietilpība; pārvietojamas statnes.

Trūkumi: ja nav mērķtiecīga plāna un vēlmes pilnībā noslogot savu tehniku visa gada griezumā un pašiem pārvaldīt savus mežus, nebūs primārā izvēle.

Vēlmes: sānu borti, lai var veikt minerālmēslu un siena pārvadājumus.

Secinājums – pastāvēs, kas mainīsies

Šī brīža situācija mežistrādes un lauksaimniecības nozarēs skaidri norāda uz to, ka uzlabojumi savstarpējo smago kravu pārvadājumos ir jārod. Cik ātri un efektīvi tas būs, lielā mērā atkarīgs no tehnoloģiskajām iespējām un nozares pārstāvju gatavību ieviest izmaiņas ikdienas darba paradumos, kā arī spējā veikt investīcijas.

No tehniskās puses esmu pārliecināts, ka Cargo Mobile SIA sadarbībā ar METSATEK Latvijā radīs nepieciešamo puspiekabes risinājumu, kas būtu izstrādājams kā pilna kravas platforma ar noņemamiem sānu bortiem, un saglabājot hidromanipulatoru kā opciju.

Jautājums, kāds būs pieprasījums. Jā, investīcija var būt salīdzinoši liela, bet ticu, ka tā atmaksāsies.

SVEIC LABĀKOS LVM KOKMATERIĀLU PĀRVADĀTĀJUS 2023. GADĀ

Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) biedru gada kopsapulce

15. februārī norisinājās Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas (LNMA) biedru gada kopsapulce.

            Kopsapulces ietvaros LNMA biedri iepazinās ar e-pavadzīmju sistēmas līdzšinējo attīstību un plānotajiem to ieviešanas pasākumiem 2024. gadā, atskatījās uz asociācijas 2023. gadā paveikto, īpaši izceļot LNMA paveikto sadarbībā ar AS Latvijas valsts meži, kā arī Zemkopības un Satiksmes ministrijām. Izvirzot mērķus 2024. gadam, LNMA biedri uzsver nepieciešamību panākt skaidru redzējumu no valsts puses par saimnieciskajai darbībai pieejamo meža platību nesamazināšanos, nepieciešamību asociācijai turpināt ieguldīt darbu cilvēkresursu pieejamībā meža mašīnu operatoru un kokvedēju vadītāju profesijās, kā arī kopējā mežizstrādes, apaļkoksnes pārvadājumu un meža šķeldas pakalpojumu tirgus attīstībā.

Kopsapulces ietvaros notika LNMA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas, kur līdzšinējā LNMA valde tika pārvēlēta pilnā sastāvā:

• Valdes priekšsēdētājs Andis Araks (SIA “KRAUZERS”)
• Valdes loceklis Andris Kalnozols (ZS “VAIROGI”)
• Valdes loceklis Guntars Reinfelds (SIA “SELFLOĢISTIKA”)
•  Valdes loceklis Aldis Stūriška (SIA “GRANTIŅI 1”)
• Valdes loceklis Ivo Sloka (SIA “OŠUKALNS”)

Pieaugošā nozares uzņēmumu interese par dalību asociācijā norāda uz augstu LNMA līdzšinējās darbības novērtējumu. Šī gada kopsapulcē LNMA tika uzņemti - SIA “Vecvagari M”, SIA “Cirsmas LV”, SIA “ADLV”, SIA “KM Forestry”.

LNMA biedru gada kopsapulce

Kā ierasts, reizi gadā, tiek organizēta LNMA biedru gada kopsapulce, lai diskutētu par iepriekšējā gadā paveikto un iezīmētu svarīgākos darbus 2024. gadam. Šogad, lai pulcētu asociācijas biedrus, par gada kopsapulces vietu tika izvēlēta ANNAS KOKU SKOLA. Kopsapulce norisināsies 15. februārī plkst. 16:00. Kā svarīgākos dienas kārtības punktus varam izcelt:

1. Par e-pavadzīmju ieviešanas virzību 2024. gadā.
2. Par paveikto 2023. gadā un darba plānu 2024. gadam.
3. LNMA finanšu pārskata apstiprināšana.
4. Par jauno LNMA biedru uzņemšanu.
5. LNMA valdes, priekšsēdētāja un pārstāvju LKF padomē vēlēšanas.
6. LNMA revidenta un kultorga vēlēšanas.

Mežizstrādes, kokmateriālu pārvadājumu un meža šķeldas ražošanas uzņēmumi, kuriem ir interese par asociācijas darbībību un vēlme kļūt par biedriem, ir aicināti sazināties ar LNMA biroju ([email protected]).

METSATEK ražotnē atklāta Latvijā pirmā robotizētā metināšanas iekārta kokvedēju virsbūvju ražošanai

Baltijā vadošā kokvedēju virsbūvju ražošanas uzņēmuma METSATEK ražotnē tika atklāta Latvijā pirmā robotizētā metināšanas iekārta kokvedēju virsbūvju ražošanai. Ar tās palīdzību METSATEK varēs palielināt ražošanas apjomu, klientiem nodrošināt nemainīgi augstas kvalitātes produktus un uzlabot darba vidi darbiniekiem.

“Ar robotizēto metināšanas iekārtu tagad varam veikt vismaz divas reizes vairāk metināšanas darba stundu. Primāri ar to šobrīd tiek veikta kravas balstu metināšana. Mūsu klientiem šī ražošanas modernizācija nozīmē iespēju jau šobrīd pasūtīt jaunu kokvedēja virsbūvi ar augstākās kvalitātes kravas balstiem vai veikt esošo nomaiņu saskaņā ar jaunākajiem kravas pārvadājumu regulējumiem, kas Latvijā stāsies spēkā no 1.janvāra – kravas balstu platums drīkstēs būt 2.60m, “ atklāj Guntis Bukalders, Metsatek vadītājs.

Robotizētās metināšanas iekārtas uzstādīšana ir pirmais no četriem plānotajiem METSATEK ražotnes modernizācijas etapiem. Jau tuvākajos mēnešos plānots uzstādīt lielgabarīta krāsošanas un skrotēšanas kameras un CNC metāla lokāmo presi. Kopējās investīcijas ir teju 600 000 EUR apmērā. Šīs modernizācijas stratēģija stiprinās uzņēmuma uzņemto kursu – pārliecinoša līdera pozīcija kokvedēju virsbūvju ražošanā Baltijā un klientu loka paplašināšana Skandināvijā.

Metsatek ražotni un robotizētās iekārtas atklāšanu apmeklēja tādi vadošie Latvijas mežistrādes uzņēmumi kā PATA, R GRUPA, GRANTIŅI 1, VIKKERS, MARKO K, STATIM un MOBACO GREEN, kā arī Latvijas Neatkarīgo mežistrādātāju asociācija (LNMA).

“Lai arī viena no METSATEK specialitātēm ir metālapstrāde, gribētos teikt, ka šis ir meža nozares uzņēmums. Mēs redzam, ka METSATEK kā kokvedēju virsbūvju ražotājam ir absolūti dominējoša tirgus pozīcija Latvijā, kā arī ar katru gadu ievērojami pieaug eksporta daļa. Latvijas meža nozarei šāds uzņēmums ir stratēģiski nepieciešams, lai mēs varētu būtu konkurētspējīgi kā vietējā tā arī starptautiskā mērogā. Asociācijas biedriem šī metāla apstrādes modernizācija nozīmē iespēju saņemt augstas kvalitātes produktu par atbilstošu cenu optimālā termiņā. Ieguvēji būs visi,” norāda Artūrs Bukonts, (LNMA) ģenerāldirektors.

Savukārt, iekārtas ražošanas uzņēmuma pārstāvis Jorg Lewizky, Yaskawa Nordic AB Latvijas nodaļas vadītājs, kā galvenās metināšanas iekārtas priekšrocības uzsver produktivitāti, kvalitāti un ilgtspēju: “Šī iekārta spēj bez apstājas un nemainīgi augstā precizitātē ar 0,02mm atkārtojamību veikt metināšanas darbus visas darba dienas garumā, kas cilvēkam fiziski nav iespējams. Liekot metināšanas darbus veikt iekārtai, arī darbiniekiem ikdienas apstākļi kļūst veselībai draudzīgāki. Ikdiena ir fiziski vieglāka un nav jāelpo metināšanas procesā izdalītās gāzes.

Ar metināšanas robota palīdzību uzņēmums var uzlabot arī ilgtspējas rādītājus. Automatizētas metināšanas laikā elektrība un gāze tiek efektīvi izmantota tieši tik, cik nepieciešams ražošanas procesā, nenotiek resursu noplūde. Pati metināšanas iekārta ir ražota Zviedrijā un Japānā, līdz ar to tā ir ļoti augstas kvalitātes. Paredzams, ka vismaz turpmākos 10 gadus tā uzticami kalpos METSATEK vajadzībām!”

METSATEK ražotnes modernizācija realizēta projekta “Jaunas tehnoloģijas izveide modulāro kokvedēju virsbūvju ieviešanai ražošanā” ietvaros sadarbībā ar LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) un saņem grantu 351 094,69 EUR apmērā no Norvēģijas.

Projekta mērķis ir veicināt METSATEK produktivitātes, eksportspējas un konkurētspējas paaugstināšanu, ieviešot ražošanā jaunu produktu – saliekamu alumīnija / tērauda kokvedēja virsbūvi ar unikālu konstruktīvu risinājumu, kā arī ieviest inovatīvas tehnoloģijas, tādā veidā ievērojami samazinot ietekmi uz vidi.

LNMA paplašinātās valdes sēdes ietvaros norisinājās Doppstadt tehnikas prezentācija

Š.g. 16. augustā norisinājās Doppstadt pārstāvja Latvijā SIA “TRAKTORIEM” piedāvātās tehnikas prezentācija, kas norisinājās mūsu biedra SIA “Vīgranti” pārstrādes laukumā. Prezentēts tika lēngaitas drupinātājs INVENTHOR 6, kas ir pielietojams celmu un lielgabarīta apaļkoksnes atgriezumu drupināšanai. Pēc tehnikas vienības demonstrācijas, norisinājās LNMA paplašinātā valdes sēde, kas pulcēja ne tikai valdes locekļus, bet arī asociācijas biedrus.

Dienas kārtībā izskatītie jautājumi:

1.      Par LNMA vasaras sporta spēļu rīkošanu;

2.      Par LNMA, LMS un LVM darba grupas diskusijām ražošanas procesu nepārtrauktības nodrošināšanai;

3.      Pārskats par darba grupas diskusijām MK noteikumu nr. 310 “Darba aizsardzības prasības mežsaimniecībā” maiņai;

4.      Par grozījumiem ciršanas noteikumos pēc 7. augusta vētras (izmaiņas mizgrauža regulējumā);

5.      Latvijas Kokrūpniecības federācijas aktualitātes;

6.      Citi jautājumi.

Bukonts: Par meža īpašnieku lomu kokrūpniecībā, motivāciju un godīgu attieksmi no valsts

Vairāk nekā 130 000 cilvēki un uzņēmumi atrodas meža nozares pievienotās vērtības ķēdes pašā sākumposmā un ir atbildīgi par praktiski pašu sarežģītāko uzdevumu – sabalansēt ne tikai savas, bet jebkura sabiedrības locekļa vides, ekonomiskās un sociālās intereses savā meža privātīpašumā. Turklāt šodien trim ilgtspējīgas mežsaimniecības pamatelementiem mūsu apziņās ir piepulcējusies arī ceturtā interese – valsts drošība.

Ņemot vērā uzdevumu nopietnību, es nešaubīgi saku, ka to paveikt var tikai zinoši un augsti motivēti meža īpašnieki.

Kā zināms zemes īpašnieku motivācija ir ļoti individuāla lieta un gana pētīta tieši meža īpašnieku vidū visā pasaulē, tomēr manu uzmanību piesaistīja kāds senāks, 2005. gadā tapis pētījums ASV par jauno meža īpašnieku motivācijas un uzvedības modeļiem Virdžīnijas štatā. Pētījumā jaunie meža īpašnieki, atkarībā no to motivācijas, tika sagrupēti sešos segmentos – "neklātienes investori" (4%), "karjeristi" (13%), "dabas sargi" (16%), “fermeri" (21%), “mežkopji” (21%) un “jaunās ģimenes” (19%). (6% no respondentiem sagrupēt acīmredzot nebija izdevies).

"Neklātienes investori" un "karjeristi" ir tie, kurus mēs dēvētu par neaktīvajiem meža īpašniekiem, to dzīvesveids un ienākumi ir ļoti mazā mērā saistīti ar mežu, tomēr interesanti, ka tieši šīs grupas visaugstāk novērtē meža ekonomisko atdevi. Savukārt "dabas sargi", "mežkopji" un "jaunās ģimenes", lai arī ar dažādiem uzsvariem, tomēr kā nozīmīgu motivāciju ir atzīmējuši visplašāko loku iemeslu, kāpēc viņi vēlas būt meža īpašnieki – pārsvarā tā ir iespēja uzņemties atbildību par savu zemi, dzīvot un audzināt bērnus laukos, iekļauties lokālajā sociālajā dzīvē un saglabāt dabas vērtības. Savukārt "fermeri” meža īpašumu uzskata kā dabisku piedevu savām lauksaimniecības zemēm.

Šajā tolaik jauno ASV meža īpašnieku dažādībā saskatu atbildi uz jautājumu –

kā viens un tas pats koks var vienlaikus palikt mežā pildot ekoloģiskās un sociālās (rekreācijas) funkcijas, un nodrošināt koksni produktu ražošanai? Nevar.

Tikai meža īpašumu un meža īpašnieku dažādība valstī un plašākā reģionā var nodrošināt kopējo mežsaimniecības ilgtspējas mērķi.

Savukārt, jautāti par iemesliem, kas varētu likt atteikties no meža īpašuma to pārdodot, no amerikāņu atbildēm var secināt, ka tas pārsvarā varētu būt pārāk liels fiziskā darba un nodokļu slogs, kas kopumā liegtu viņiem atļauties šādu dzīvesveidu.

Un te būtu vieta atgriezties vidējā Latvijas meža īpašnieka kurpēs un paturot prātā viņa lomu gan dabas vērtību veidošanā, gan kvalitatīva izejmateriāla nodrošināšanā kokrūpniecībai. Šogad maijā izveidotā petīcijā meža īpašnieki aicina:

"Mēs apakšā parakstījušies, aicinām nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem." Kā nepieņemamu petīcijas veidotāji uzskata arī pašu aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūru, jo tā notiek neiesaistot un neinformējot meža īpašnieku, nemaz nerunājot par kādu sociāli ekonomisko novērtējumu.

Lai arī kurā no motivācijas segmentiem ietilpst konkrētais meža īpašnieks, tas ir pirmkārt pelnījis elementāru cieņu pret sevi kā sabiedrības locekli, un tikpat noteikti valstij būtu jārespektē arī viņa privātīpašuma tiesības.

Līdzīgi kā Virdžīnijas štata jaunos meža īpašniekus 2005. gadā, tā arī mūsu meža īpašniekus šodien motivē ne tikai koksnes kā izejmateriāla audzēšana, bet arī lepnums par sevi kā zemes īpašnieku, spēja veidot un aizsargāt dabas vērtības, identitātes un ģimenes tradīciju saglabāšana. Ja mežā aizliedz saimniekot, tad zūd gan lepnums un prieks par paveikto, gan motivācija būt par šīs zemes īpašnieku.

To, ka kaut kas nav kārtībā parāda arī Vidzemes Augstskolas pētnieku 2021. gadā veiktā aptauja, kurā Latvijas privātie meža īpašnieki norāda, ka no saimniekošanas pasākumiem sasniegt dabas aizsardzības mērķus mežā visvairāk palīdz mežā atstātie dobumainie, nokaltušie koki un kritalas (68%), mežizstrādes pārtraukums putnu ligzdošanas laikā (67%) un pienākums cirsmā atstāt ekoloģiskos kokus (59%).

Tomēr šajā pat aptaujā 47% respondentu norāda, ka tiem nebūtu intereses veikt meža apsaimniekošanas darbības dabas daudzveidības palielināšanai, 44 % nevēlētos iesaistīties pētījumos par dabas daudzveidību mežos. Tātad liela daļa apzinās, kas būtu darāms, bet mērķtiecīgi izvēlas to nedarīt.

Vai iznāk, ka meža īpašnieks Latvijā ir apzināti pret pasākumiem dabas daudzveidības palielināšanai? Nē, viņi vienkārši labi zina kādas tam būs sekas – kā visneefektīvāko dabas aizsardzības metodi meža īpašnieki norādījuši pilnīgu mežsaimnieciskās darbības aizliegumu (55%) vai galvenās cirtes aizliegumu (48%).

Šauri skatoties, man kā kokrūpniecības industrijas pārstāvim būtu jābūt "pa ceļam" tikai ar tiem meža īpašniekiem, kuru motivācijā nozīmīga daļa ir ekonomiskās vērtības radīšana koksnes kā izejmateriāla formā. Bet tā skatīties nedrīkst – man ir svarīgi, lai visi meža īpašnieki saglabā katrs savu dzinuli nodarboties ar mežsaimniecību.

Ja reiz valsts neuzticas nevienam no viņiem, un dabas aizsardzību plāno "no augšas", ierobežojot meža īpašnieka tiesības, par to ir jāsaņem taisnīga kompensācija. Šobrīd tā ir tikai 50 līdz 160 eiro gadā.

Ja meža īpašnieks būs drošs, ka kādā no meža attīstības posmiem viņam to praktiski neatņems, vai vismaz atlīdzinās tā vērtību, tikai tad mēs varam būt puslīdz droši, ka kāds riskēs būt "pasīvais investors", "mežkopis" vai "dabas draugs” visticamāk sabalansējot sadzīvošanu ar liegumiem vienā meža īpašumā ar intensīvāku saimniekošanu otrā, ja tāda iespēja būs.

Vismaz priecē, ka mūsu meža īpašnieki šodien ir izglītotāki - 66% no nupat aptaujātajiem meža īpašniekiem ir ar augstāko izglītību (amerikāņu gadījumā 2005. gadā tie bija 48%).

Saite uz rakstu: https://www.lasi.lv/saimnieks-uznemejs/bizness/bukonts-par-meza-ipasnieku-lomu-kokrupnieciba-motivaciju-un-godigu-attieksmi-no-valsts.3569?fbclid=IwAR25HT1KD9RQyee2RTPILV2BDT4PZDZQfJD4PTbY-35QZnCWgMxzvHcXKBU 

Grozījumi smagsvara pārvadājumu normatīvajā regulējumā

METSATEK organizētais pasākums "Meža nozares dienas"

LNMA biedru gada kopsapulce